Pieredzējušiem dārzniekiem parasti nav problēmu ar rododendru audzēšanu, bet amatieriem pirmie mēģinājumi kopt šos skaistos krūmus bieži vien neizdodas.Viršu augiem, pie kuriem pieder rododendri, ir specifiskas, diferencētas un diezgan atšķirīgas audzēšanas prasības no citām augu grupām. Kā viņus satikt?
Dabiskos apstākļos viršu augi ir pielāgojušies augšanai vietās, kas ir diezgan nabadzīgas ar barības vielām, bet ar skābu substrātu, tāpēc tiem jānodrošina augsnes pH 4-5,5. Lielākā daļa rododendru dod priekšroku augsnei, kas ir pastāvīgi mitra, caurlaidīga un bagāta ar organiskām vielām.
Rododendru sakņu sistēma ir sekla un sastāv no daudzām ļoti smalkām saknēm. Šīs saknes ieaug zemē nelielā dziļumā, bet izplatās uz sāniem.Tāpēc augiem izraktajai bedrei nav jābūt dziļai (pietiek ar 30 līdz 40 cm), bet tai jābūt platai, vismaz 3-4 reizes platākai par stādīto rododendru sakņu kamoli.
Izraktā augsne jāsajauc ar skābo kūdru un kompostētu priežu mizu un tikai tad stādi jāstāda šādi sagatavotā substrātā. Sārmainās augsnēs no apakšas izrakto augsni vislabāk pilnībā aizstāt ar viršu augiem paredzētu substrātu. Pārāk smagas augsnes ir jāatbrīvo, pievienojot smiltis.
Pirms augu izņemšanas no podiem tie labi jāpalaista.Vienkāršākais veids ir augus ar traukiem ievietot traukā ar ūdeni uz 20-30 minūtēmPēc liekā ūdens notecināšanas un augu rūpīgas izņemšanas no podiem, ja veidojas kamols ir stipri jūtama un kopā saaugusi, pie pamatnes var nedaudz izjaukt (ar griezēju cirst).Tas ļaus rododendriem ātrāk iesakņoties zemē un iesakņoties.
Ievietojot augus bedrē, uzmanieties, lai nesabojātu diezgan smago sakņu bumbu. Atcerieties nekad nepirkt rododendrus no t.s kailsakne, t.i., bez blīva sakņu kamola. Tādi rododendri nepieķersies. Augi tiek stādīti tādā pašā dziļumā, kādā tie auga konteineros vai zemē (balsošanas augu gadījumā)Augsni ap augiem viegli nospiež ar rokām un bagātīgi laista.
Augsnes virsmu ap augiem vajadzētu mulčēt ar dažiem centimetriem kompostētu priežu mizu.Tas samazina ūdens iztvaikošanu no augsnes, samazina nezāļu invāziju un aizsargā sakņu sistēmu no sasalšanas.Turklāt mulčēšana ar priežu mizu palielina organisko vielu saturu augsnē un izraisa tās paskābināšanos.
Kamēr augi nav labi iesakņojušies (t.i., apmēram 2 gadus), tos nedrīkst mēslot. Barošana tūlīt pēc stādīšanas un pārāk lielu mēslojuma devu lietošana ir viens no biežākajiem rododendru nāves cēloņiem.Pirmajos audzēšanas gados rododendri sistemātiski jālaista, lai nepieļautu substrāta izžūšanu. Krūmi aug labi, ja augsne ir pastāvīgi nedaudz mitra, bet, kad tie ir labi nostiprinājušies, īsāks sausums pāriet bez īpašiem bojājumiem.
Kāpēc uz rododendriem ir brūni plankumi?
Minerālu deficīts (kālijs, bors un fosfors) ir bieži sastopams neregulāru plankumu cēlonis, audu dzeltēšana starp vēnām un lapu lāpstiņas brūnināšana. Augu salnas un dažādas sēnīšu slimības, piemēram, fitoftora, izpaužas arī ar brūnināšanu un lapu krišanu.
- skaidro eksperte Anna Błaszczak
Labākā vieta audzēšanai
Piemērotas vietas atrašana tiem ir viens no svarīgiem faktoriem, kas nosaka rododendru audzēšanas panākumus.Šie augi vislabāk darbojas nomaļās, aizsargātās, daļēji ēnainās un pastāvīgi mitrās vietās, vēlams augstu koku, piemēram, priežu, egļu vai ozolu, tuvumā.Ja mums ir iespēja izvēlēties vietu mājas aizmugurē, priekšā un ielas pusē, izvēlēsimies pirmo.
Rododendru audzēšanu veicina specifisks mikroklimats, ko rada skuju koki un krūmi. Šie augi ne tikai aizsargā rododendrus no vēja, bet arī izdala fitoncīdus, un sadalošās skujas paskābina substrātu, piem. augsnes bagātināšana ar humusu.
