Dārza vijolīšu šķirnes zied bagātīgāk un tām ir lielāki ziedi. Ļoti vērtīga vijolīte ar dekoratīvām lapām un ziediem ir labradoras vijolīte Viola labradorica, kas savvaļā aug Ziemeļamerikā un Grenlandē. Šīs sugas augi veido īsus, 5-10 cm garu, sirsnveidīgu lapu pušķi, purpursarkanā krāsā, īpaši apakšpusē. Šķirnei 'Viride' ir gaiši zaļas lapas.
Ziedi ir mazi un gaiši zilā vai ceriņzilā krāsā, kā šķirnei 'Purpurea'.Tie attīstās aprīlī un maijā, nav smaržas.Labradora vijolīte iespaidīgi izskatās dažāda lieluma grupās dārzos un parkos, starp kokiem un krūmiem, kā arī nelielās nogāzēs un terasēs un akmens dārzos.
Tauriņviolete Viola sororia (Viola papilionaceae), kuras dzimtene ir Ziemeļamerika, veido 15-20 cm augstus izliektus pudurus. Lapas ir lielas, sirds formas vai olveida kontūras, ar garu asti, un ziedi ir purpursarkani ar b altu aci, bez smaržas. Šķirnei 'Albiflora' ir b alti ziedi, 'Priceaena' - b alti ar tumši zilām dzīslām, 'Freckles' - b alti, zili plankumaini, bet 'Framecheck Apricot' persiku dzelteni. Tas zied aprīļa beigās un maijā. Tas aug ar īsiem, virszemes skrējējiem, īpaši labi ēnainās un mitrās vietās. Tas ir ļoti izturīgs.
Viena no garākajām vijolītēm (20-60 cm) ir Viduseiropā un Austrumeiropā, Sibīrijā un Ķīnā sastopamā Viola elatior ar spilgti lavandas ziliem ziediem uz gariem kātiem. Zied maijā-jūnijā. Tas viegli izplatās pats no sevis. To var audzēt puķu pļavās un puķu dobēs
Āfrikas vijolītes audzēšana un kopšana
Ļoti populāra suga ir jaunpienācēja no Pirenejiem, ragainais vijolītes Viola cornuta. Tas izaug līdz 25 cm. No iepriekš aprakstītajām sugām tas atšķiras ar lielākiem ziediem ar garu spurtu un ilgu ziedēšanu (no vēla pavasara līdz rudenim). Tās atgādina labi zināmās pansijas.Sugās tie ir purpursarkani, un šķirnēs zilā, dzeltenā un b altā krāsā.Viena no skaistākajām šķirnēm ir 'Alba Minor' ar sniegb altiem ziediem un ļoti ilgu un bagātīgu ziedēšanu.
