Teksta autors ir Dr. Wiesław Szydło
Dārzu centros un dekoratīvo koku un krūmu stādaudzētavās jau vairākus gadus novērojam stādu pārdošanas pieaugumu pavasarī un izteiktu kritumu rudenī. Stādīšanas datums ir cieši saistīts ar pārdošanu. Tādējādi, analizējot pārdošanas apjomus visa gada garumā, ir skaidrs, ka lielākā daļa stādu tagad tiek stādīti pavasara sezonā, savukārt otrais stādīšanas pamatdatums - rudens - zaudē nozīmi.Ir vērts pajautāt sev, kāpēc tas tā ir? Vai tā ir labvēlīga parādība?Vai rudens termiņš, iespējams, ir slikts stādīšanas periods?
Atbildot uz šādiem jautājumiem, skaidri jāuzsver, ka rudens stādīšanai (īpaši septembrim un oktobrim) ir vairākas priekšrocības un tā nekādā ziņā nav zemāka par pavasara stādīšanas periodu, un dažreiz tā var izrādīties pat labāks termins.Rudens stādīšana var izpausties ar ļoti labiem uzņemšanas un turpmākās augu augšanas rezultātiem.
Vienīgais izņēmums ir vēlīnā stādīšana (novembrī/decembrī) sugām ar zemu salizturību, piemēram, magnolijas, rododendri, lauru, holly un fireflies. Šajā gadījumā labāk ir atteikties no stādīšanas un darīt to pavasarī. Tātad, kādas ir rudens stādīšanas priekšrocības?
Priekšrocība1: augi labi uzņemas
Tas ir cieši saistīts ar laikapstākļiem, kas tajā laikā parasti valda Polijā.Augi apiet vasaras karstuma periodu, kas dažkārt iestājas maija beigās un spēcīgi negatīvi ietekmē pavasarī stādīto augu augšanu. Šo parādību varējām novērot šogad, kad jūlija karstuma vilnis skāra Poliju un daudzi augi, kas iestādīti maijā un jūnijā bez pastāvīgas laistīšanas, nok alta.
Rudenī mums ir vairāk nokrišņu, tāpēc tikko stādītie augi piedzīvo labākus (stabilākus) mitruma apstākļus substrātā, kam ir kolosāla ietekme uz augu uzsūkšanos
Palielināts nokrišņu daudzums ļoti labvēlīgi ietekmē augu pieņemšanu, īpaši dārzos un bez uzraudzības atstātos atpūtas laukos, kā arī pilsētu stādījumosDienai kļūstot īsākai, pat plkst. saulainās dienās augi mazāk izžūs nekā vasarā.
Daudzajām miglām ir arī pozitīva ietekme uz augu transpirācijas ierobežošanu. Augsnes temperatūra veicina sakņu sistēmas attīstību, kam ir liela nozīme augu ziemošanā un to augšanā nākamajā gadā
Priekšrocība2: augi nākamgad aug labāk
Tā ir milzīga rudens stādīšanas datuma priekšrocība. Der zināt, ka pavasarī iestādītie augi vispirms iesakņosies un visa enerģija tiks novirzīta šim procesam.Mēs kā novērotāji to neredzēsim brīnišķīgas virszemes daļas attīstības veidā, jo process notiks pazemē.
Situācija būs pavisam cita, kad stādīsim augus rudenī. Pēc tam sakņu process tiks veikts no septembra līdz novembrim (decembrim), un martā, aprīlī un maijā mūsu augi sāks ļoti intensīvu veģetāciju.
Pavasara un vasaras sākumā ziedošu sugu gadījumā varam sagaidīt intensīvu ziedēšanuŠādi augi arī būs labāk sagatavoti iespējamajam vasaras karstumam, kā arī būs izturīgāki pret patogēni .Tie arī labāk izmantos minerālmēslu.
Šīs sugas labāk stādīt rudenī
Rudens stādīšanas datumi īpaši ieteicami mūžzaļo sugu stādīšanai ar sakņu kamolu.Šajā gadījumā stādīšana jāsāk augusta beigās un jāturpina līdz oktobrimLabus rezultātus iegūst rudenī, stādot lielāko daļu lapu koku
UZMANĪBU! Ir vērts stādīt augus no t.s. kailsakne, jo to iesakņošanās periods, salīdzinot ar pavasara stādīšanu, automātiski pagarinās par 2-3 mēnešiem. Rudenī ir vērts stādīt arī sugas, kas savu augšanu sāk ļoti agri pavasarī, piemēram, lapegles, kastaņus, ābeles, vītolus un liepas.
