Ja iepriekš neesam to darījuši, ir vērts sākt sakopt dārzu jau tagad. Nav pārāk auksts un uzsnidzis sniegs, tāpēc varam apgriezt un aizvākt izžuvušās ziemciešu un stiebrzāļu daļas.Atstājiet dažas sēklas ziemas dārza rotāšanai, bet pārējās izmetiet uz komposta.
Mēs sadedzinām slimās daļas, lai iznīcinātu patogēnās sporas.Turpinām grābt kritušās lapasTās nevar palikt zālienā, jo tās ir zāles puves avots.
Pēc pirmajām spēcīgajām salnām, kad zeme ir nedaudz auksta, sākam piesegt saljutīgos augus.Mēs izmantojam, piemēram, ziemas agrotekstilu, salmu paklājiņus, kartonu, avīzes, augsni, mizu, skujkoku zarus
Īpaši aizsargājam rudenī stādītos jaunaugus, sīpolus, biennāles, rozes, laurus, ģintis, viršus, viršus, kā arī dārza hortenzijas.Mēs pārklājam arī konteinerus, kuros augi aug pastāvīgiNovietojiet tos uz polistirola vai cita materiāla, kas izolē konteineru no aukstā betona
Maijpuķīte ir vienīgā ziemciete, kas var paciest tik vēlu stādīšanu.Protams, mēs to darām, pirms iestājas sals.Stādam arī krūmus un kokus no t.s kailā sakne.
Joprojām varam iestādīt dažas ziemcietes, kuru sēklas ir jāsasaldē, piemēram, prīmulas, puķu dobes, velnarutņus un vijolītes.
Dažkārt rudens ir garš un sauss. Tādā gadījumā ir jālaista mūžzaļie krūmi – gan lapkoku, gan skujkoku, jo tiem ūdens jāsaņem pirms salnām.Kad zeme būs salna, būs par vēlu un saulainajās ziemas dienās augi iztvaikošanas procesa rezultātā ātri zaudēs nelielu ūdens daudzumu
Tad runa ir par tā saukto fizioloģisks sausums, kas izraisa augu izžūšanu. Īpaši šai parādībai ir pakļauti augi, kas aug podos.