Dārzeņu
Mans sakņu dārzs ir 240 m² liels un sadalīts 6 taisnstūrveida dobēs. Katru gadu es tajā audzēju daudzu veidu dārzeņus, izmantojot augseku, augseku un starpkultūru.
Savā sakņu dārzā es pilnībā atteicos no mākslīgā minerālmēslojuma. Es izmantoju tikai organiskos, t.i., kūtsmēslus, kompostu un zaļo mēslojumu. Dažkārt izmantoju arī gatavus preparātus ar atbilstošiem sertifikātiem
Zaļie mēslošanas līdzekļi
Es sēju zaļo mēslojumu kā starpkultūras. Es to daru ik pēc 6 gadiem kādā no laukiem. Tad pusē zemes gabala sēju vienu no papiljonaugiem (lauka augu vai pavasara vīķi), bet otrā daļā augus, kas novērš augu slimības - b alto griķi, facēliju vai kliņģerīti.Profesionālajā literatūrā es lasīju, ka zaļie mēslošanas līdzekļi dabiski bagātina augsni ar humusu. Patiešām, no pieredzes varu teikt, ka tā ir taisnība.
Ik pēc trim gadiem, vienmēr rudenī, es baroju sakņu dārzu ar 3-5 kg/m² komposta. Es mēģinu to rūpīgi izrakt ar augsni uz gultas.
Pavasara darbus parasti sāku marta beigās vai aprīļa sākumā, tiklīdz zeme ir sasalusi. Pēc tam es izlīdzinu un irdinu augsnes virskārtu, lai nezaudētu dārgo ūdeni. Šī apstrāde iznīcina arī nezāļu stādus, kuriem parasti jau ir laiks uzdīgt.
Stādīšana
Tūlīt pirms sēklu sēšanas vai stādu stādīšanas es atkal irdinu augsni (līdz apmēram 5 cm dziļumam) un atzīmēju rindas. Tad pamazām sēju atsevišķus dārzeņu veidus. Vadu ekoloģisko dārzu, tāpēc visus savus darbus pielāgoju biodinamiskā kalendāra ieteikumiem. Ja ir saulains un sauss laiks, es regulāri laistu stādus un stādus, līdz augi iesakņojas.Sezonas laikā cenšos arī dārzeņus laistīt ar biopreparātiem
Katru gadu es pārbaudu augsnes pH. Ja pH nokrītas zem 5,5, es rudenī pārkaisu augsni ar magnija kaļķi.
Kšištofs Grzmils
