Nevaru iedomāties dārzu bez garšaugiem. To audzēšana nav apgrūtinoša, un ieguvumi ir milzīgi. Es tos iestādīju nedaudz noēnotā un klusā stūrītī. Viņi tur jūtas labi, jo ātri aug. Estragons, oregano, piparmētra un timiāns ir īpaši ekspansīvi. Katru gadu lieko izroku un pārnesu uz dobēm starp kāpostiem, brokoļiem, tomātiem un puraviem. To smarža atbaida šo dārzeņu kaitēkļus.
Kad un kā novākt garšaugus
Garšaugi manā virtuvē tomēr galvenokārt tiek izmantoti kā garšvielas. Tos vajadzētu noplūkt tieši pirms ziedēšanas – tieši tur viņi esot vis aromātiskākie. Taču es tās krāju visas sezonas garumā, nejūtot īpašu atšķirību.Mēģinu tikai pēc kārtas knibināt to galotnes, kas neļauj attīstīties ziedpumpuriem un vienlaikus stimulē augu izplatīšanosVisus garšaugus savācu skaidrās dienās, tikko pēc rīta rasas lāsēm. Tad viņi smaržo visspēcīgāk. Protams, visveselīgākās un garšīgākās ir svaigas lapas un zariņi, taču vasarā jādomā arī par citiem gada laikiem. Tāpēc tie ir jāizžāvē un jāuzglabā.
Žāvējamie augi
- Brīvā dabāŽāvēju tikai lapas. Vienu kārtu ieliku pītā groziņā un noliku siltā, ēnainā un gaisīgā vietā. Šī metode atvieglo to vēlāku izmantošanu. Nav nekādu problēmu noņemt stīvās, parasti asās kātu daļas, kas traucē ēst.
- Cepeškrāsnī vai krāsnī . Slapjā vai vēsā vasarā žāvēšana obligāti notiek uz ne pārāk karstas plīts vai cepeškrāsnī.
Garšaugu apstrāde un uzglabāšana
Es sasmalcinu dažas no žāvētām lapām kafijas dzirnaviņās. Iegūtais pulveris ir lieliski piemērots garšvielām, piemēram, b altajam sieram un smalkām mērcēm.
Visus garšaugus gan pulverī, gan lapu veidā uzglabāju cieši noslēgtās burkās, sargājot no gaismas. Tas neļauj aromātam izplūst un tajos esošajiem vitamīniem oksidēties.
Jadviga Antonoviča-Osiecka
