Augustā varam (un vajadzētu) sēt starpkultūras, kuru viens no mērķiem ir novērst fenomenu, ko sauc par augsnes nogurumu. Vislabāk ir izmantot t.s fitosanitārie augi. Pateicoties sakņu izdalījumiem, tie labvēlīgi uzlabo augsnes vides stāvokli.Tie ietekmē augsnes bioloģiskās dzīves attīstību, kas savukārt samazina augu slimību un kaitēkļu izraisītājus
Sinepju sēklas un jo īpaši nematodes iznīcinošās šķirnes (piemēram, 'Metex' vai 'Bardena') maina nematožu - augu kaitēkļu - populācijas seksuālo sastāvu, kas ierobežo to skaitu. Lucerna, rudzi un aizmirstais, diemžēl, esparceta darbojas līdzīgi.
Hobistu un dārzkopju nenovērtētas auzas ir augsti novērtēts fitosanitārais augs.Salauž t.s patogēnu dīgļu līniju un, pateicoties platajām lapām, ierobežo nezāļu augšanu. Fitosanitāro augu audzēšana pozitīvi ietekmē augsnes auglību. Standarti fitosanitāro augu sēšanai starpkultūrās ir: rudzi (18 g sēklas/m²), auzas (15-20 g sēklas/m²), lupīnas (20 g sēklas/m²), vīķi (15-20 g sēklas/m²) , b altais āboliņš (1-3 g sēklas/m²), zirgu pupas (15-20 g sēklas/m²) un sinepes (2-3 g sēklas/m²).
Fitosanitāros augus var audzēt maisījumos, kas vēl vairāk pastiprina to iedarbību, piemēram, auzas ar seradellu (attiecībā 3:1) vai rudzi un āboliņu (attiecībā 4:1).Augsnēs ar noguruma simptomiem vai vietās, kas ilgstoši nav apstrādātas (piem., pamestos zemes gabalos, nekoptos dārzos), fitosanitārie augi jākultivē vienu vai divus gadus pirms plānotā auga audzēšanas.
Izvēloties fitosanitāros augus, atcerieties neieviest sugas, kas ir saistītas ar audzēšanā plānotajiem augiem, jo tas novedīs pie augsnes noguruma. Fitosanitāros augus var vai nu izrakt rudenī, vai atstāt dobēs līdz pavasarim
