Mārrutki Armoracia rusticana, kas pazīstams arī kā ziemciete ar vēdergraizēm, ir viegli savvaļas daudzgadīgs augs, kas bieži sastopams tuksnešos. Tas pieder pie kāpostu dzimtas, līdzīgi kā kāposti, lapu kāposti un piparu graudi, kas pazīstami arī kā kreses.
Izmantotā daļa ir sakne, kas satur daudzas veselībai vērtīgas sastāvdaļas, piemēram, gaistošās eļļas (sinepju eļļa), vitamīnus, minerālsāļus un fitoncīdus. Regulāra mārrutku lietošana nelielā daudzumā stimulē gremošanas traktu, īpaši kuņģi un zarnas, veicina gremošanu un palielina apetīti.
Sastāvā esošajiem fitoncīdiem piemīt baktericīdas īpašības – to var izmantot bronhīta un urīnceļu bakteriālu slimību ārstēšanā.Tam ir arī īpašības, kas ierobežo vīrusu un sēnīšu attīstību. Tomēr, ja to lieto pārāk lielos daudzumos, tas var kairināt kuņģa-zarnu trakta gļotādu. Mārrutkus izmanto arī dermatoloģiskai ārstēšanai, kuras mērķis ir novērst vasaras raibumus vai balināt ādu, lai gan tie var izraisīt arī kairinājumu. Kad mārrutkus berzē, izdalās gaistošs alilizotiocianāts, kas rada asu, dedzinošu garšu, kas laika gaitā kļūst maigāka šī savienojuma iztvaikošanas dēļ.
Mārrutkus pavairo veģetatīvi ar sakņu spraudeņiemTos iegūst no sānsaknēm ne mazāk kā 0,7 cm resnām un aptuveni 20-30 cm garām. Šo atkarību nosaka fakts, ka saknes pēc stādīšanas vairs nepalielināsies garumā, bet tikai biezumā. Iegūstot stādus, svarīgi pareizi iezīmēt saknes augšējo un apakšējo daļu, lai vēlāk tos nestādītu otrādi. Tas ir saistīts ar lapu pumpuru veidošanos tikai no sakņu augšdaļas.Parasti tiek praktizēta stāda apakšējās daļas slīpa apgriešana.
Mārrutku dzimtene ir Eiropa, tāpēc tie lieliski darbojas mūsu klimatiskajos apstākļos.
Ziemo nesegti, un virszemes daļa pacieš salnas līdz -4°C. Audzēšanas vieta var būt saulaina vai ēnaina, taču svarīga ir augsnes kvalitāte. Smagās, kompaktās augsnēs tas neaugs labi, jo saknes būs neveidotas, stipri stīgas un ļoti asas. Vislabākās ir dūņas, lesa vai smilšmāla augsnes ar augstu humusa saturu. Audzējot smilšainās, vieglās augsnēs, tai būs maiga, nevis pikanta garša. Tas nevar augt pārāk sausā vai pārāk mitrā augsnē. Ūdens deficīta gadījumā saknes pārkoksējas, ir plānas un ar lieko ūdeni viegli pūst.
