Ideja izveidot ūdens stūrīti radās pirms dažiem gadiem. Man mājas priekšā bija slapja pļava, kas bija ideāli piemērota šim nolūkam. Darbu sāku no lielas bedres rakšanas. Es aiznesu zemi un rūpīgi notīrīju apakšu no visiem piemaisījumiem. Pēc tam atlika tikai gaidīt, kad ūdens uzsprāgs un baudīt acis ar privāto dīķi. Tomēr tā bija tikai puse no plānotā uzdevuma. Nākamais solis bija attīstīt teritoriju ap rezervuāru. Uzliku tur lapeni, vējdzirnavas, šūpoles un uztaisīju ligzdu stārķiem, visu nožogoju ar tīklu. Arī mūsu dīķis ir izgaismots ar saules spuldzēm un apstādīts ar dekoratīviem krūmiem un ziediem.Pavasarī te zied krāsainas tulpes, vasarā – dzeltenas un oranžas kliņģerītes. Mūsu pūles nebija veltīgas – kļūst arvien skaistāk.
Esam zemnieki, tāpēc atvaļinājumā nebraucam, jo saistības saimniecībā to neļauj. Tāpēc šeit atpūšamies un uzlādējam baterijas nākamajai darba dienai. Toties visvairāk izklaidējas mūsu trīsgadīgajam mazdēlam, kurš kopā ar mums pavada daudz laika. Viņš var braukt ar laivu ar savu vectēvu, šūpoties šūpolēs un pabarot zivis.
Mums šeit ir arī daži regulāri apmeklētāji. Tie ir divi savvaļas pīļu pāri un pelēkais gārnis, kas brist ūdenī m altītes meklējumos. Pateicoties tam, mūsu piemājas dīķis ir īsta oāze dabas klēpī.
Elžbieta un Andžejs Kopers
Przyłęk
