Saturs:
Kad mana sieva Inga bija stāvoklī, viņa bija ļoti anēmiska. Ārsts ieteica dzert biešu sulu. Toreiz es sāku vairāk interesēties par šo dārzeni. Es daudz lasīju par tā uzturvērtības īpašībām un nolēmu to audzēt pats.
Biešu sakne un tās lapas, t.i., populārā biete, ir ļoti bagātas ar vitamīniem un minerālvielām.Tie satur arī vielas, kas, kā teikts, aizsargā pret vēzi. Dāmām īpaši jāinteresē fakts, ka bietes sastāvā esošās sastāvdaļas kavē šūnu novecošanos, kas ļauj ilgāk saglabāt jaunību. Biešu ēdieni ir mazkaloriju un viegli sagremojami, kas savukārt palīdz saglabāt slaidu figūru.
Kad mana Inga uzzināja par visām šīm biešu īpašībām, viņa nolēma to padarīt par dārzeni numur viens ikdienas ēdienkartē. Tāpēc viņš mums pasniedz boršču, salātus un bietes, parasti tikai pusglāzi burkānu, ābolu un biešu sulas. Arī mana mamma, kurai ir augsts asinsspiediens, atklāja sarkano dārzeņu lielo labumu. Tāpēc viņš dzer neapstrādātu biešu sulu, saldinot to ar medu.
Runājot par audzēšanu, iespējams, ir ne mazāk prasīgs dārzenis kā bietes, kas izdodas lielākajā daļā augsņu. Tam vienkārši nepieciešama gaiša un saulaina vieta. Mana biete ir laba pat īsiem sausuma periodiem.Es reiz lasīju, ka tas ir tāpēc, ka viņiem ir dziļi zemē saknes. Bet, protams, kad redzu, ka ilgstoša sausuma laikā tās vīst, es tos laistu. Es sēju bietes divas reizes sezonā.
Vispirms maijā, tad man ir dārzeņi vasaras un rudens sākumam (piem., bietes, aukstā zupa, svaiga sula). Otro reizi sēju tās jūnijā un tad man ir bietes ziemai.
Vēlos piebilst, ka šie dārzeņi ir jutīgi pret bojājumiem, tāpēc uzmanieties, lai ražas novākšanas laikā nesabojātu sakni. Ja mēs to sakropļosim, bietes nevar uzglabāt.
Kšištofs Lešņevskis